fruncir - verbu

Indicativu
Presente Pretéritu imperfeutu Pretéritu indefiníu Pluscuamperfeutu
frunzo
frunces
frunce
fruncimos
fruncís
fruncen
fruncía
fruncíes
fruncía
fruncíamos / fruncíemos
fruncíais / fruncíeis
fruncíen
fruncí
frunciesti / fruncisti
frunció
frunciemos / fruncimos
frunciestis / fruncistis
fruncieron
frunciera / frunciere
fruncieras / fruncieres
frunciera / frunciere
frunciéramos / frunciéremos
fruncierais / frunciereis
fruncieran / fruncieren
Suxuntivu Potencial
Presente Pretéritu imperfeutu Futuru Condicional
frunza
frunzas
frunza
frunzamos
frunzáis
frunzan
frunciera / frunciere
fruncieras / fruncieres
frunciera / frunciere
frunciéramos / frunciéremos
fruncierais / frunciereis
fruncieran / fruncieren
frunciré
fruncirás
fruncirá
frunciremos
frunciréis
fruncirán
frunciría
frunciríes
frunciría
frunciríamos / frunciríemos
frunciríais / frunciríeis
frunciríen
Infinitivufruncir
Xerundiufrunciendo
Participiu
fruncíufruncidafruncío
fruncíosfruncíes
Imperativufrunci
fruncíi

forma nominal : frunce

Esta palabra atópase en Diccionariu de la Llingua Asturiana