|
afinar - verbu
Indicativu
|
---|
Presente
| Pretéritu imperfeutu
| Pretéritu indefiníu
| Pluscuamperfeutu
|
afino afines afina afinamos afináis afinen
| afinaba afinabes afinaba afinábamos / afinábemos afinabais / afinabeis afinaben
| afiné afinasti / afinesti afinó afinemos afinastis / afinestis afinaron
| afinara / afinare afinaras / afinares afinara / afinare afináramos / afináremos afinarais / afinareis afinaran / afinaren
|
Suxuntivu
| Potencial
| Presente
| Pretéritu imperfeutu
| Futuru
| Condicional
|
afine afinas / afines afine afinemos afinéis afinan / afinen
| afinara / afinare afinaras / afinares afinara / afinare afináramos / afináremos afinarais / afinareis afinaran / afinaren
| afinaré afinarás afinará afinaremos afinaréis afinarán
| afinaría afinaríes afinaría afinaríamos / afinaríemos afinaríais / afinaríeis afinaríen
|
Infinitivu | afinar |
---|
Xerundiu | afinando |
---|
Participiu | afináu | afinada | afinao | afinaos | afinaes |
|
---|
Imperativu | afina afinái |
---|
Flexona como: falar forma nominal : afinamientu Esta palabra atópase en Diccionariu de la Llingua Asturiana
|
OSLIN-AST
El corpus léxicu OSLIN-AST ye un conxuntu estructuráu de preseos
llingüísticos. Ta dirixíu al públicu en xeneral, pero tamién a la
comunidá científica, y pue usase como ferramienta útil pa toes aquelles
persones que trabayen cola llingua asturiana, o que deseen deprendela o
iguar dudes. Tolos conteníos d'esti sitiu actualícense de contino.
|