|
|
gravitar - verbu
| Indicativu
|
|---|
| Presente
| Pretéritu imperfeutu
| Pretéritu indefiníu
| Pluscuamperfeutu
|
gravito gravites gravita gravitamos gravitáis graviten
| gravitaba gravitabes gravitaba gravitábamos / gravitábemos gravitabais / gravitabeis gravitaben
| gravité gravitasti / gravitesti gravitó gravitemos gravitastis / gravitestis gravitaron
| gravitara / gravitare gravitaras / gravitares gravitara / gravitare gravitáramos / gravitáremos gravitarais / gravitareis gravitaran / gravitaren
|
| Suxuntivu
| Potencial
| | Presente
| Pretéritu imperfeutu
| Futuru
| Condicional
|
gravite gravitas / gravites gravite gravitemos gravitéis gravitan / graviten
| gravitara / gravitare gravitaras / gravitares gravitara / gravitare gravitáramos / gravitáremos gravitarais / gravitareis gravitaran / gravitaren
| gravitaré gravitarás gravitará gravitaremos gravitaréis gravitarán
| gravitaría gravitaríes gravitaría gravitaríamos / gravitaríemos gravitaríais / gravitaríeis gravitaríen
|
| Infinitivu | gravitar |
|---|
| Xerundiu | gravitando |
|---|
| Participiu | | gravitáu | gravitada | gravitao | | gravitaos | gravitaes |
|
|---|
| Imperativu | gravita gravitái |
|---|
Flexona como: falar forma nominal : gravitación Esta palabra atópase en Diccionariu de la Llingua Asturiana
|
OSLIN-AST
El corpus léxicu OSLIN-AST ye un conxuntu estructuráu de preseos
llingüísticos. Ta dirixíu al públicu en xeneral, pero tamién a la
comunidá científica, y pue usase como ferramienta útil pa toes aquelles
persones que trabayen cola llingua asturiana, o que deseen deprendela o
iguar dudes. Tolos conteníos d'esti sitiu actualícense de contino.
|