|
|
guiñar - verbu
| Indicativu
|
|---|
| Presente
| Pretéritu imperfeutu
| Pretéritu indefiníu
| Pluscuamperfeutu
|
guiño guiñes guiña guiñamos guiñáis guiñen
| guiñaba guiñabes guiñaba guiñábamos / guiñábemos guiñabais / guiñabeis guiñaben
| guiñé guiñasti / guiñesti guiñó guiñemos guiñastis / guiñestis guiñaron
| guiñara / guiñare guiñaras / guiñares guiñara / guiñare guiñáramos / guiñáremos guiñarais / guiñareis guiñaran / guiñaren
|
| Suxuntivu
| Potencial
| | Presente
| Pretéritu imperfeutu
| Futuru
| Condicional
|
guiñe guiñas / guiñes guiñe guiñemos guiñéis guiñan / guiñen
| guiñara / guiñare guiñaras / guiñares guiñara / guiñare guiñáramos / guiñáremos guiñarais / guiñareis guiñaran / guiñaren
| guiñaré guiñarás guiñará guiñaremos guiñaréis guiñarán
| guiñaría guiñaríes guiñaría guiñaríamos / guiñaríemos guiñaríais / guiñaríeis guiñaríen
|
| Infinitivu | guiñar |
|---|
| Xerundiu | guiñando |
|---|
| Participiu | | guiñáu | guiñada | guiñao | | guiñaos | guiñaes |
|
|---|
| Imperativu | guiña guiñái |
|---|
Flexona como: falar forma nominal : guiñada Esta palabra atópase en Diccionariu de la Llingua Asturiana
|
OSLIN-AST
El corpus léxicu OSLIN-AST ye un conxuntu estructuráu de preseos
llingüísticos. Ta dirixíu al públicu en xeneral, pero tamién a la
comunidá científica, y pue usase como ferramienta útil pa toes aquelles
persones que trabayen cola llingua asturiana, o que deseen deprendela o
iguar dudes. Tolos conteníos d'esti sitiu actualícense de contino.
|