|  | valir - verbu
 
| Indicativu | 
|---|
 
	| Presente | Pretéritu imperfeutu | Pretéritu indefiníu | Pluscuamperfeutu |  
	| valgo vales
 val
 valimos
 valís
 valen
 | valía valíes
 valía
 valíamos  /  valíemos
 valíais  /  valíeis
 valíen
 | valí valiesti  /  valisti
 valió
 valiemos  /  valimos
 valiestis  /  valistis
 valieron
 | valiera  /  valiere valieras  /  valieres
 valiera  /  valiere
 valiéramos  /  valiéremos
 valierais  /  valiereis
 valieran  /  valieren
 |  
	| Suxuntivu | Potencial |  | Presente | Pretéritu imperfeutu | Futuru | Condicional |  
	| valga valgas
 valga
 valgamos
 valgáis
 valgan
 | valiera  /  valiere valieras  /  valieres
 valiera  /  valiere
 valiéramos  /  valiéremos
 valierais  /  valiereis
 valieran  /  valieren
 | valdré valdrás
 valdrá
 valdremos
 valdréis
 valdrán
 | valdría valdríes
 valdría
 valdríamos  /  valdríemos
 valdríais  /  valdríeis
 valdríen
 |  
| Infinitivu | valir | 
|---|
 | Xerundiu | valiendo | 
|---|
 | Participiu | | valíu | valida | valío |  | valíos | valíes | 
 | 
|---|
 | Imperativu | val valíi
 | 
|---|
 forma nominal : valimientu Esta palabra atópase en Diccionariu de la Llingua Asturiana | 
OSLIN-ASTEl corpus léxicu OSLIN-AST ye un conxuntu estructuráu de preseos
llingüísticos. Ta dirixíu al públicu en xeneral, pero tamién a la
comunidá científica, y pue usase como ferramienta útil pa toes aquelles
persones que trabayen cola llingua asturiana, o que deseen deprendela o
iguar dudes. Tolos conteníos d'esti sitiu actualícense de contino.
	 |