|
pringar - verbu
Indicativu
|
---|
Presente
| Pretéritu imperfeutu
| Pretéritu indefiníu
| Pluscuamperfeutu
|
pringo pringues pringa pringamos pringáis pringuen
| pringaba pringabes pringaba pringábamos / pringábemos pringabais / pringabeis pringaben
| pringué pringasti / pringuesti pringó pringuemos pringastis / pringuestis pringaron
| pringara / pringare pringaras / pringares pringara / pringare pringáramos / pringáremos pringarais / pringareis pringaran / pringaren
|
Suxuntivu
| Potencial
| Presente
| Pretéritu imperfeutu
| Futuru
| Condicional
|
pringue pringas / pringues pringue pringuemos pringuéis pringan / pringuen
| pringara / pringare pringaras / pringares pringara / pringare pringáramos / pringáremos pringarais / pringareis pringaran / pringaren
| pringaré pringarás pringará pringaremos pringaréis pringarán
| pringaría pringaríes pringaría pringaríamos / pringaríemos pringaríais / pringaríeis pringaríen
|
Infinitivu | pringar |
---|
Xerundiu | pringando |
---|
Participiu | pringáu | pringada | pringao | pringaos | pringaes |
|
---|
Imperativu | pringa pringái |
---|
Flexona como: fregar forma nominal : pringue Esta palabra atópase en Diccionariu de la Llingua Asturiana
|
OSLIN-AST
El corpus léxicu OSLIN-AST ye un conxuntu estructuráu de preseos
llingüísticos. Ta dirixíu al públicu en xeneral, pero tamién a la
comunidá científica, y pue usase como ferramienta útil pa toes aquelles
persones que trabayen cola llingua asturiana, o que deseen deprendela o
iguar dudes. Tolos conteníos d'esti sitiu actualícense de contino.
|