|
divinizar - verbu
Indicativu
|
---|
Presente
| Pretéritu imperfeutu
| Pretéritu indefiníu
| Pluscuamperfeutu
|
divinizo divinices diviniza divinizamos divinizáis divinicen
| divinizaba divinizabes divinizaba divinizábamos / divinizábemos divinizabais / divinizabeis divinizaben
| divinicé divinicesti / divinizasti divinizó divinicemos divinicestis / divinizastis divinizaron
| divinizara / divinizare divinizaras / divinizares divinizara / divinizare divinizáramos / divinizáremos divinizarais / divinizareis divinizaran / divinizaren
|
Suxuntivu
| Potencial
| Presente
| Pretéritu imperfeutu
| Futuru
| Condicional
|
divinice divinices / divinizas divinice divinicemos divinicéis divinicen / divinizan
| divinizara / divinizare divinizaras / divinizares divinizara / divinizare divinizáramos / divinizáremos divinizarais / divinizareis divinizaran / divinizaren
| divinizaré divinizarás divinizará divinizaremos divinizaréis divinizarán
| divinizaría divinizaríes divinizaría divinizaríamos / divinizaríemos divinizaríais / divinizaríeis divinizaríen
|
Infinitivu | divinizar |
---|
Xerundiu | divinizando |
---|
Participiu | divinizáu | divinizada | divinizao | divinizaos | divinizaes |
|
---|
Imperativu | diviniza divinizái |
---|
Flexona como: rezar Esta palabra atópase en Diccionariu de la Llingua Asturiana
|
OSLIN-AST
El corpus léxicu OSLIN-AST ye un conxuntu estructuráu de preseos
llingüísticos. Ta dirixíu al públicu en xeneral, pero tamién a la
comunidá científica, y pue usase como ferramienta útil pa toes aquelles
persones que trabayen cola llingua asturiana, o que deseen deprendela o
iguar dudes. Tolos conteníos d'esti sitiu actualícense de contino.
|